Daugavpils 13.vidusskolas pirmā direktore Jevģenija Ļvovska un viņas devums skolas attīstībā

Katrai skolai, katrai mājai ir sava seja. Un tas nav tikai ārējais veidols, tie ir cilvēki un darbi, kas piepilda saturu, noteic mērķus, īsteno tos, veido tradīcijas, kuras pilnveido, sargā un kopj. Jo draudzīgāka, radošāka, darboties griboša, mīlestības pret savu darbu piepildīta ir skolas saime, jo stiprāk tās saknes nostiprinās pagātnē, jo košāk, spēcīgāk zari lapo un tiecas pretī nākotnei.

„Skola, kurā vienmēr skan dziesma,” tā parasti vienā teikumā Daugavpils 13.vidusskolas skolēni un skolotāji raksturo savu izglītības iestādi. Mūzikas skaņas spēj radīt brīnumus: ienest prieku, harmoniju cilvēku dvēselēs, padarīt gaišu visdrūmāko dienu, vairot mīlestību, vienot ne tikai laikabiedrus, bet arī  laikmetus un paaudzes. Kopš pašiem pirmsākumiem tā ir viena no retajām Latvijas vispārizglītojošām vidusskolām ar padziļinātu mūzikas apguvi, kas savu īpašo statusu, neskatoties ne uz kādām grūtībām ,pārmaiņām valstī, pārliecinoši saglabāja līdz mūsu dienām.

Visam sākumā- nepieciešamība, ideja, skolas celtniecība, milzīgs darbs kolektīva, izglītības iestādes satura pamatu likšanā. To visu vada smalka, jauna, bet garā ļoti stipra, zinoša sieviete- pirmā direktore Jevģenija Ļvovska.

Dzimusi Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku. Šajā pilsētā  pavadīja bērnību, mācījās, pabeidza vidusskolu. Tad studēja Ļeņingradas Gercena vārdā nosauktā institūta filoloģijas fakultātē. Pēc augstskolas pabeigšanas  kopā ar vīru dzīvoja Anadarā, kur viņš atradās pēc dienesta nosūtījuma. Tur jaunā skolotāja uzsāka savas pedagoga gaitas, mācīja bērniem literatūru.

Daugavpilī Jevģenija Ļvovska strādāja par skolotāju Darba jaunatnes skolā. Pierādīja sevi kā zinošu, aktīvu, profesionālu pedagogu. Tika uzaicināta strādāt par Daugavpils Izglītības pārvaldes inspektori. Šajā amatā nostrādāja 10 gadus.

Pēckara gados atjaunojās, auga Daugavpils, kura bija viena no visvairāk izpostītajām pilsētām Latvijā. Tika celtas daudzstāvu mājas, rūpnīcās, skolas, bērnudārzi, veikali. Pateicoties jaunajām darbavietām, strauji pieauga iedzīvotāju skaits.

1959.gadā  Daugavpilī tika dibināta ķīmiskās šķiedras rūpnīca, kas bija lielākā šāda veida rūpnīca Latvijas PSR. Pie tās sāka veidoties arī dzīvojamais rajons ar nosaukumu Ķīmiķu ciemats.

Drīz pārpildītas ar skolēniem kļuva šajā rajonā vai tuvumā atrodošās skolas- 11.vidusskola , 2.vidusskola- kurās, pat 2 maiņās mācoties, nebija vairs iespējams izvietot visus mikrorajona skolas vecumu sasniegušos bērnus.  Radās nepieciešamība pēc jaunām izglītības iestādēm. Tika atbalstīta ideja par 13.vidusskolas celtniecību.

1971.gadā par vēl neeksistējošas skolas direktori tika iecelta Jevģenija Ļvovska.

Viņas kā skolas vadītājas karjera sākās nevis ar pedagoģisku darbu, bet ar aktīvu iesaistīšanos celtnes projektēšanā, būvdarbu plānošanā, uzraudzīšanā. Paralēli tam gada laikā bija jāsavāc pedagoģisko kadru, tehnisko darbinieku kolektīvs, kas būtu gatavs vērt pirmo Daugavpils 13.vidusskolas vēstures lappusi. Tas nebija viegls darbs. Katrs pretendents tika aicināts uz pārrunām. Bija detalizēti jāizvērtē cilvēka atbilstība ieņemamajam amatam, jāieinteresē, jāuzaicina darbā, lai vēlāk nebūtu kauns sabiedrības priekšā par jaunveidoto kolektīvu. Šeit noteikti liela loma bija Jevģenijas Ļvovskas kā izglītības pārvaldes inspektores pieredzei, pateicoties kam viņa pazina pilsētas skolu pedagogus, viņu stiprās un vājās puses, prata novērtēt profesionālo meistarību, noteikt vietu un nepieciešamību jaunajā skolā.

Un tā 1972.gada 1.augustā tiek pieņemti darbā nākamie 13.vidusskolas skolotāji. Starp viņiem direktores vietnieces mācību darbā V. Dmitrijeva, M. Ponamarjova, audzināšanas darba organizators B. Sverdlovs, aktīvi, perspektīvi pedagogi L.Kozlova, L. Skribina, I.Selicka, Jānis un Vera Grīnberti, T.Jeļisejeva, A.Berezkina, Z.Ivanova, E.Polis, P.Andrejevs, L. Ņikiforova, G.Sverdlova u.c.

Līdz skolas atklāšanai tikai viens mēnesis, bet celtniecības darbi vēl rit pilnā sparā. Tāpēc visi pedagogi nāk talkā- krāso grīdas, mazgā logus, kārto mēbeles, neskatoties ne uz darba laika robežām, ne brīvdienām,  jo visi ieinteresēti sekmīgi uzsākt darba gaitas jaunajā skolā.

1972.gada 1.septembris. Daugavpils 13.vidusskolas atklāšana. Skan mūzika. 1100 skolēni ar ziediem rokās, viņu vecāki, viesi kārtojas rindās uz svinīgo līniju. Pirmklasnieki  soļo goda apli un arī stājas ierindā. Pasākumu atklāj Daugavpils izpildkomitejas priekšsēdētājs V. Azāns . Visus klātesošos uzrunā, novēl veiksmīgas mācību un darba gaitas direktore Jevģenija Ļvovska. Apsveikuma vārdus jaunajai skolai teic arī Daugavpils izglītības pārvaldes vadītāja A.Novikova, skolēni A.Bogorodja , L.Libermane. Patīkami redzēt viesus- pārstāvjus no daudzām Daugavpils pilsētas iestādēm , organizācijām,  skolas celtnieki, kuri arī nākuši ar dāvanām un veiksmes vēlējumiem.  Svinīgi tiek pasniegti simboliska skolas atslēga, skolas zvans ar gravējumu, atmiņu albums, iesākts ar celtniecības darbu fotogrāfiju izvietojumu, turpināts ar skolas atklāšanas svinību iemūžinātiem momentiem un vidusskolas absolventu bildēm. Šie priekšmeti šobrīd glabājas skolas muzejā goda vietā, bet zvans ikreiz, kad notiek elektrības padeves traucējumi vai skolas saime pulcējas uz pēdējā zvana svētkiem, dara savu darāmo- zvana , tik pat dzidri un skanīgi kā 41 gadu atpakaļ to pirmo reizi zvanīja 1.klases skolniece Ž. Golubeva, aicinot uz pirmo stundu jaunajā skolā.

Starp viesiem ir arī jaunās Daugavpils 13.vidusskolas sponsori. Kā nozīmīgākie izglītības iestādes vēsturē jāmin Daugavpils Neredzīgo biedrība ; priekšsēdētājs tajā laikā- Vladimirs Vītols. Šī organizācija jaunās skolas labiekārtošanai un attīstībai ziedoja simts tūkstošus rubļu. Par šo naudu tika aprīkoti mācību kabineti, nopirktas klavieres, iegādāti pirmie instrumenti pūtēju orķestrim, mācību priekšmetu skolotāji ar autobusiem brauca tieši uz Maskavu izvēlēties un iepirkt  metodiskos materiālus, mācību literatūru, aprīkojumus ķīmijas, fizikas, bioloģijas laboratorijām. Skolas administrācija, pedagoģiskais kolektīvs prata novērtēt šo devumu. Ar mērķi pateikties jau pirmajā izglītības iestādes pastāvēšanas gadā tika izveidota Zinātniskā biedrība. Tajā apvienojās dažādu mācību priekšmetu pārstāvji, kuri izstrādāja lekcijas, nodarbības par dažādiem aktuāliem zinātnes un sabiedrības attīstības jautājumiem. Katru nedēļu pēc iepriekš noteikta plāna kāds no pedagogiem brauca uz Neredzīgo biedrību ar tematisku lekciju vai citu pasākumu, lai tādā veidā teiktu paldies par milzīgo ieguldījumu skolas materiāli tehniskās bāzes izveidē.

Nākamais svarīgākais uzdevums direktores Jevģenijas Ļvovskas skatījumā bija vienota kolektīva izveide. Skolotāji, skolēni bija sanākuši no dažādām skolām, ar dažādām īpatnībām. Kā kļūda tika uzskatīts tas, ka klases ar tajās ietilpstošajiem audzēkņiem no blakus atrodošajām izglītības iestādēm netika pārceltas uz jauno vietu kā komplekti, bet gan formētas no visiem interesentiem, kuri vēlējās mainīt skolu. Tas radīja zināmas grūtības, jo katra bērna iepriekšējā dzīves pieredze, audzināšana atstāja savas pēdas, un uzreiz visiem 1100 skolēniem pedagogu vadībā bija jāiekļaujas vienā jaunā veselumā. Ētiskā un patriotiskā audzināšana kļuva par galvenajām prioritātēm. Viens mērķis, saliedētība, pašaizliedzīgs darbs- Daugavpils 13.vidusskolas pedagoģiskā kolektīva moto, kuru neievērot neatļāvās neviens. Skolēni to juta, un pavisam drīz bija vērojami pozitīvi rezultāti. Paaugstinājās mācību sasniegumi, uzvedības kultūra. Vienoja kopīgs darbs skolas apkārtnes labiekārtošanā, neskaitāmie izbraukumi, ekskursijas. Tika organizēts „Brīvdienu klubs”. Tā darbības ietvaros bērni brīvajā laikā nāca uz skolu spēlēt sporta spēles, iesaistījās sacensībās, konkursos, pulciņu darbā, strādāja bibliotēkā. Tas viss tika darīts ar mērķi nodrošināt pilnvērtīgas, attīstošas ārpusstundu nodarbes skolēniem.

Visi atceras katrai klasei piederošo „Zelta vārdu burtnīcu”, kurā krievu valodas skolotāju vadībā tika pierakstītas vērtīgākās atziņas par dzīvi un tās nezūdošajām pamatvērtībām. Šo krājumu ikviens varēja izmantot, rakstot sacerējumus, novēlējumus vai gatavojoties kādam pasākumam.

Direktores vietnieces V. Dmitrijevas vadībā aktīvi darbojās klubs „Gribu visu zināt”. Tajā iesaistījās klašu kolektīvi, saņemot jautājumus atbilstoši vecumposmam dažādos mācību priekšmetos, uz kuriem patstāvīgi meklēja atbildes. Tad sekoja apkopojums- konkurss, tika noteikta zinošākā klase.

Katru rītu pirms mācību stundām plkst. 8.00 ( mācību stundas sākās 9.00) skolotāji aicināja skolēnus uz konsultācijām, lai palīdzētu apgūt, saprast tās zināšanas, kas kaut kādu iemeslu dēļ palikušas novārtā.

Liela vērība tika pievērsta sadarbībai ar izglītojamo vecākiem. Skolotājas L.Kozlovas vadībā 4 reizes gadā tika organizēti lektoriji vecākiem ar mērķi izglītot bērnu audzināšanas jautājumos, palīdzēt rast risinājumus dažādās sadzīves problemātiskās situācijās. Ar interesi visi atceras arī  skolas organizētās Tēvu konferences.

Skolas direktore Jevģenija Ļvovska bija klāt ikvienā no pasākumiem, atbalstīja, vēroja, turēja īkšķus. Bieži viņa organizēja diskusijas gan skolotāju, gan skolēnu vidū par tēmu „Ja es būtu direktors...” Protams, ka galvenais guvums no šīm sarunām bija dzirdēt kolektīva viedokli un izvērtēt, kas lieks vai kas vēl būtu nepieciešams veiksmīgai skolas attīstībai.

1973.gada 1.septembrī iezīmējas jauns posms izglītības iestādes vēsturē. Piepildās direktores lolotais sapnis- Daugavpils 13.vidusskola iegūst skolas ar padziļinātu mūzikas apguvi statusu. Uz to brīdi tā ir vienīgā šāda veida skola Latgalē. Izglītības programmas atvēršanas mērķis- izveidot bāzes skolu bērnu koru mūzikas kolektīvu , pūtēju orķestru attīstībai ,Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībnieku sagatavošanai un izaugsmei.

Pirmajos darba gados 13.vidusskolā sevi vērienīgi pieteica leģendārā priekš Daugavpils pilsētas un novada pedagogu- mūziķu Grīnbertu ģimene. Jau pirmais Veras Grīnbertes organizētā bērnu kora sastāvs III Skolu jaunatnes  dziesmu un deju svētkos Rīgā ieguva I vietu. Ne mazāk nozīmīgi ir arī turpmākie sasniegumi, kuri skaitāmi simtos. Regulārs darbs, kora, ansambļa mēģinājumi, klavierspēles stundas, regulāras tehniskās ieskaites nepalika bez rezultātiem. Daudzi Veras Grīnbertes audzēkņi turpināja skolotājas norādīto ceļu- saistīja savu dzīvi ar mūziku.  Kā atzīst pati pedagoģe, ļoti nozīmīgs bija direktores sniegtais atbalsts ceļā uz sasniegumiem- sapratne, vienmēr nodrošināts viss nepieciešamais darbam, izbraukumiem uz skatēm, konkursiem , organizētas dežūras kora mēģinājumos disciplīnas nodrošināšanai.

1976.gada vasarā Vera Grīnberte beidza Maskavas pedagoģisko institūtu. Viņas diplomdarbs - sagatavota bērnu kora uzstāšanās. Tas bija Daugavpils 13.vidusskolas koris, kurš skolas direktores un vairāku klašu audzinātāju pavadībā devās aizstāvēt savas vadītājas diplomdarbu, kas tika pozitīvi novērtēts.

Veras vīrs Jānis Grīnberts- mūzikas skolotājs, Daugavpils 13.vidusskolas bērnu pūtēju orķestra, Diksilenda dibinātājs. Godadalgotas vietas viņa vadītie kolektīvi ieguva IV un V Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, I un II Republikas pūtēju orķestru salidojumos, televīzijas konkursā „Ko tu proti?”  1980., 1982. un 1984.gados, kā arī dāvāja cilvēkiem prieku neskaitāmos festivālos, koncertos un citos pasākumos. Bet pats vērtīgākais ir viņa ieguldījums jaunās paaudzes audzināšanā, tas, kā viņš prata pulcēt ap sevi pusaudžus, kuriem ne vienmēr labi veicās mācībās, bet pie skolas piesaistīja, disciplinēja skolotāja audzinātā mīlestība pret mūziku, un visi kopā ilgas pēcpusdienas, brīvdienas labprāt pavadīja orķestra kabinetā.

Cilvēks- orķestris- tā Jāni Grīnbertu sauc kolektīvā. Unikāls muzikants, kurš prot spēlēt jebkuru orķestra instrumentu, kā arī iemācīt to darīt citiem.

Jāņa Grīnberta brālis Zigmunds mācīja  13.vidusskolā bērniem akordeona spēli.

Grīnbertu dinastiju 13. vidusskolā turpina Veras un Jāņa bērni Viktorija un Arnolds. Viktorija Kaca ir vijoles pedagoģe, bērnu vokālās studijas vadītāja. Arnolds Grīnberts turpina tēva aizsākto ceļu- veiksmīgi vada skolas pūtēju orķestri un diksilendu, māca skolēniem pūšamo instrumentu spēli.

Vēlāk mūzikas pedagogu saimei pievienojās arī citi talantīgi skolotāji- A.Sivakova, R.Krukovska, V.Isate, G.Simanova, N.Redina, L. Bogatirjova u.c.

Paralēli muzikālajai audzināšanai tika domāts par vispusīgu personības attīstību. Direktore J. Ļvovska 1975.gadā labprāt pieņēma Izglītības ministrijas piedāvājumu organizēt elektrotehnikas stundas zēniem. To nodrošināja skolotājs P.Andrejevs. Viņa vadībā tika izveidota skolas radio. 1976.gadā elektrotehnikas olimpiādē Maskavā viņa sagatavotie audzēkņi ieguva 1.vietu, kā arī pats pedagogs saņēma goda nosaukumu „Otļičnik narodnogo prosveščeņija”.

Meitenēm tajā pašā laikā tika atklātas mašīnrakstītāju apmācības klases; skolotāja L. Bušuļenkova. Šīs sākotnējās profesionālās iemaņas daudziem palīdzēja iekārtoties darbā vai arī bez konkursa iestāties Rīgas Politehniskajā institūtā, par ko ar skolu bija noslēgta vienošanās.

Skolā darbojās daudz pulciņu: teātris, internacionālās draudzības klubs, Jautro un atjautīgo klubs, skolas diskotēka, „Skolas mežniecība” (sadarbībā ar mežniecību labiekārtoja apkārtni, kopa apstādījumus) u.c.  Populārākais bija skolotājas L.Ņiķiforovas vadītais zīmēšanas pulciņš. Zīmēšanas kabinets tika atzīts kā labākais Latvijā mācību kabinetu skatē, kādas septiņdesmitajos gados valstī tika organizētas. Pateicoties skolotājas entuziasmam, daudziem zīmēšana kļuva mīļākais mācību priekšmets.

Arī vasaras periodā bērni bija aizņemti- strādāja „Lotosa” brigādēs Višķos, Dagdā u.c. Ķīmiskās šķiedras rūpnīcas darbinieki- 13.vidusskolas šefi- palīdzēja iekārtoties darbā un nopelnīt naudu rūpnīcā. Metāllūžņu, makulatūras vākšana arī bija neatņemama pusaudžu sadzīves sastāvdaļa. Skolai piederēja sava siltumnīca, kurā bioloģijas skolotājas T.Gorskas vadībā bērni audzēja tomātus, gurķus, puķu stādus.

1981.gadā  skolā tika atklāta sešgadīgo bērnu klase. Skolotāja V.Jakovļeva vadīja šīs grupiņas darbu- no rīta nodarbības: matemātika, rakstīšana, runas attīstīšana, zīmēšana. Tad pastaiga, dienas miegs,attīstošas spēles, rotaļas. Brokastis, pusdienas, launags. Un tas viss vienas skolas ietvaros.

Gāja gadi, kļuva redzami kolektīva darba augļi. 1982.gadā skolu absolvēja pirmie divi 13.vidusskolas vēsturē absolventi ar zelta medaļu. Augstā līmenī darbojās skolas metodiskais kabinets, skolotāji patstāvīgi izstrādāja metodiskos palīglīdzekļus, dalījās pieredzē, vadīja atklātās stundas pilsētas un valsts mērogā (E.Polis- matemātikā, I.Selicka- matemātikā, R.Podlis- krievu valodā, L.Beskina- angļu valodā u.c.).  Godalgotas vietas regulāri tika gūtas fizikas, ķīmijas, zīmēšanas olimpiādēs. Uz skolu strādāt par pedagogiem atgriezās daudzi 13.vidusskolas absolventi. Tā uzskatāma par nozīmīgu J.Ļvovskas uzsāktu tradīciju- uzņemot darbā jaunus kadrus, prioritāti piešķirt savas skolas bijušajiem audzēkņiem, jo kas gan labāk pazīst tradīcijas, vidi, ir patriots, ja ne savējie. Šobrīd Daugavpils 13.vidusskolā strādā gan par mūzikas, gan citu mācību priekšmetu skolotājiem 15 šīs izglītības iestādes absolventi – A.Grīnberts, V.Kaca, J.Ustinskovs, Z.Semčuka, I.Juštele, L.Meļņikova, V.Petrova, A.Nikolajeva, S.Gude, J.Kostjukevičš, D.Hadakovs, T.Hodunova, J.Lapa, S.Narisa, O.Viktorovska.

1984.gadā Jevģenija Ļvovska atstāj Daugavpils 13.vidusskolas direktores amatu, taču viņas ieguldījums skolas tēla , saturiskā piepildījuma un kolektīva izveidē ir mūžīgs. Vienmēr nosvērta, mierīga, taktiska, prasīga pret sevi un citiem, inteliģenta, uzmanīga, radoša, moderna - tādu viņu vienmēr atcerēsies kolektīva locekļi. Tuvākie kolēģi, apkopojot J.Ļvovskas pieredzi, ir izdalījuši septiņus galvenos padomus, kurus viņi pārņēmuši no savas direktores:

1)  Skolas galvenā bagātība- bērni.
2) Vērojiet sava amata meistarus, pārņemiet to, kas jums liekas noderīgs!
3) Ja skolotājs ir tikai skolotājs- tas ir garlaicīgi. Mums nav vajadzīgi tikai stundu devēji. Tev jābūt interesantam priekš bērniem. Spēlē ģitāru, dziedi, raksti dzejoļus, dodies ar skolēniem pārgājienos, uz teātri...
4) Esi optimists! Tici. Ir briesmīgi, ja skolotājs neredz neko labu ne tagadnē, ne nākotnē.
5) Skolotājs- tas ir aktieris.
6) Tu nepārtraukti atrodies bērnu redzeslokā, viņi visu ievēro un pamana. No viņu uzmanīgā acu skatiena nepazūd nekas. Un tu nedomā, ka pret viņa uzskatiem drīksti izturēties pavirši. Viņi- tavi galvenie vērtētāji un soģi, viņi, pat ne priekšniecība vai tavi kolēģi.
7) Veido savu pilsonisko pozīciju. Pirmkārt, tikumisko. Lai kādas brīnišķīgas mācību grāmatas, programmas netiktu izdotas, galvenais pilsoniskās idejas nesējs un pavadonis- skolotājs.

Jevģeniju Ļvovsku direktores amatā 1984.gadā  nomainīja Valentīna Dmitrijeva, 1998.gadā par Daugavpils 13.vidusskolas direktori kļūst Māra Jakubovska, 2013. gadā- Andžela Skutele, bet pirmās skolas vadītājas nospraustie mērķi nav zuduši. Gadiem ejot , kļūst vēl spilgtāki, jo laiks ir pierādījis- tie ir pareizi, stabili, sabiedrībā pieprasīti , jaunajai paaudzei nepieciešami.

Pilnveidojas mūzikas kolektīvi. Skolā darbojas 5 kori- 1.klases koris, 2.-4.klašu meiteņu koris, zēnu koris, 5.-8.klašu meiteņu koris, jauktais koris „Nojauta”, pūtēju orķestris, diksilends, divas vokālās studijas, vijolnieku ansamblis, akordeonistu ansamblis, instrumentālais ansamblis „Mozaīka”. 2013.gadā uzsāka darbu ļoti pieprasītais no skolēnu puses tautas deju kolektīvs. Darbojas „Svešvalodu apguves klubs”, vieglatlētikas sekcija, jauno korespondentu redakcija, rokdarbnieču pulciņš „Konstancija”. Daugavpils 13.vidusskolas vēsturi apkopo skolas muzejs. Dažreiz tajā satiekas skolotāji, kuri atrodas pelnītā atpūtā, lai atcerētos, kas bijis, un nodotu vēstures liecības mūžīgai glabāšanai atmiņu pierakstos, fotogrāfijās, ekspozīciju stendos.  Kā agrāk visus uzrunā skolas radio, ar radio mezglu tajā pašā 21.kabinetā, kur savulaik to ierīkoja skolotājs P.Andrejevs kopā ar elektrotehnikas pulciņa dalībniekiem. Kā vienmēr muzicējošie kolektīvi priecē ar saviem koncertiem, godalgotām vietām skatēs, konkursos, brauc uz Dziesmu svētkiem, festivāliem. Lepojamies ar augstiem sasniegumiem ne tikai vietējās , bet arī valsts mēroga olimpiādēs fizikā, informātikā, programmēšanas pamatos, vēsturē, krievu valodā, zinātniski pētniecisko darbu konkursos.
  

Sagatavoja Daugavpils 13.vidusskolas
direktore Andžela Skutele

Saziņai

Daugavpils 13. vidusskola

Valkas ielā 4a
Daugavpils
LV-5417

Tālr. 65435028, 65436237
Fakss 65436237

E-pasts: d13vsk@gmail.com

Joomla templates by JoomlaShine