No 04.11.2019. sakarā ar remontdarbiem skolas ēkā saziņai ar 13.vidusskolu

izmantot tālruni 28376584 (sekretāre/ ēkas un teritorijas uzraugs)

No 30.09. līdz 02.10. Dānijā notika starptautiskais sadarbības pasākums «The role of guidance and counselling in planning further education, training and career for pupils in secondary un upper secondary school».

«Karjeras atbalsta organizēšanas un karjeras konsultācijas pamatskolas un vidusskolas skolēnu tālākizglītības un karjeras plānošanā»
Tikšanās mērķis- veicināt pieredzes apmaiņu un diskusiju par karjeras atbalstu. Priekšlaicīgas mācību pamešanas iemeslu izpēte.

No 17 valstīm sabraukuši 36 dalībnieki. Par savu pieredzi pasākumā stāsta mūsu skolas Pedagogs karjeras konsultants Alīna Ivanova.

Vizītes laikā saņēmām informāciju par Dānijas izglītības sistēmu un karjeras attīstības atbalsta pasākumiem pamatskolās, vidusskolās un profesionālās izglītības skolās. No Dānijas valdības pārstāvjiem (bērnu tiesību aizsardzības ministrija) bija prezentēta informācija par notiekošam reformām izglītībā un valdības cerībām un sasniedzamajiem mērķiem nākotnē saistībā ar to. No pētnieku puses, pamatojoties uz valdības mērķiem bija izstrādāta metodika, jauna pieeja karjeras izglītībā, kas tagad tiek realizēta kopš 2015. gadā.

Tika apmeklētas publiskā un privāta skolas, kur skolas personāls (vadītāji, karjeras konsultanti, skolotāji) un skolēni dalījās ar savu pieredzi karjeras izglītības atbalsta īstenošanā. Uzsvars bija likts uz Dānijas izglītības un karjeras izglītības sistēmu, tomēr grupu darbos un brīvajās sarunās bija iespēja uzzināt, kā norīt karjeras attīstības atbalsts arī citās valstīs.

Uzskatu, ka pasākums bija ļoti vērtīgs un lika aizdomāties par to, kas Latvijā jau ir karjeras attīstības atbalstā jomā, un kas ir atšķirīgs, salīdzinot ar citām valstīm.

Dānijas reformas un valsts aparāta pasūtījums, sakarā ar Profesionālo izglītības iestāžu aizpildījumu, ir līdzīgs Latvijas izglītības sistēmas reformu mērķiem – aicināt skolēnus apgūt profesiju uzreiz pēc pamatizglītības profesionālās izglītības iestādēs, nevis likt uzsvaru uz augstāko izglītību, uz kuru pretendē vairāk vidusskolēni, nevis profesionālo iestāžu audzēkni. Tomēr, uzskatu, ka Dānijas pieeja dotā jautājumā ir maigākā, jo valdība neierobežo bērnu izvēli, izejot no skolas atzīmēm, bet aktīvāk strādā ar pamatskolas skolēniem, radot tiem amatnieka praktisko darbību un piedāvājot izmēģināt to. Pie tā Dānija eksistē tā saucamais papildus gads, kad pēc pamatizglītības, mācoties vienu gadu tu vari pārdomāt, vai iet uz profesionālo izglītības iestādi, vai turpināt vidusskolu. Latvijas reformas dotajā jautājumā ir vairāk radikālās un stingrākās, jo ierobežo bērnu izvēli izejot no atzīmēm. Bet abos gadījumos ir grūti spriest par to, ko tas atnes nākotnē katrai valstij, jo tomēr izglītības sistēmas, demogrāfiskie, sociālie un ekonomiskie radītāji starp valstīm atšķiras.

Dalība pasākumā lika aizdomāties par to, ka Latvijai ir ļoti stiprs karjeras attīstības atbalsta pamats un sistēma kopumā ir pārdomāta un atrodas dažus soļus priekšā, nekā vairumam valstīm, kuri piedalījās vizītē. To, ka karjeras konsultanti ir katrā izglītības iestādē, uzreiz uz vietās, nevis vienkārši kādos jauniešu centros (kā citās valstīs), ir nesatveramā priekšrocība, kuru jaunieši sāk izmantot un gūt no tā labumu. Pie tā, darbs uz vietās noteikti atvieglo darbu pašiem karjeras konsultantiem, jo ekonomē laiku un padarīta darba apjoms ir lielāks, nekā varēja būt, strādājot ārpus skolās.

Pedagogi karjeras konsultanti ir vēl viena bagātība Latvijā, jo vairākās valstīt ar karjeras konsultanta darbu nodarbojas citi speciālisti, piemēram psiholoģi, vai direktora vietnieki, un protams noslogotība ar papildus karjeras izglītību nedod iespēju tiem rūpīgi pārdomāt un realizēt karjeras attīstības atbalstu.

Tomēr bija idejas, kuras iepatikās, un kurus, pēc manām domām, būtu vērts realizēt arī Latvijā. Tā, piemēram, Vācijā profesionālās izglītības stunda ir obligāta stunda, kas ir ietvertā skolas programmā. Vai varam to salīdzināt ar mūsu klases stundām, kad pie klases nāk karjeras konsultants? Gan ja, gan nē, jo karjeras klases stunda paredz mazāk nopietnāko attieksmi pret priekšmetu no skolēnu puses, nekā citi mācību priekšmeti, kaut gan informācija, kura tiek dota skolēniem ir ļoti svarīga, dzīvei noderīga un bieži praktiskā. Savukārt Somijā bērni paši aktīvi un pastāvīgi nāk pie karjeras konsultantiem, lai tie palīdzētu risināt viņu dzīves problēmas. Bet šeit vairāk ir runa nevis par karjeras konsultanta profesionalitāti (jo Latvijas karjeras konsultanti ir atbilstoši izglītoti un pastāvīgi pilnveido savās zināšanās), bet par cilvēcisku atvērtību, par stereotipiem, (kad pie palīdzības nāk tikai nestabilie cilvēki), kuri joprojām pastāv. Un šo faktoru gan jau gribas izmainīt, lai pie karjeras konsultanta vēršas kā pie drauga, bet lai to sasniegtu, vajag vairāk saskarties ar bērniem un tad atkal atgriežas domās par Vācijas piemēru un profesionālās izglītības mācību priekšmetu skolā.

Neapšaubāmi, ir par ko padomāt, īpaši zinot, ka ESF projekts “Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs” beigsies pēc gada. Uzskatu, ka slēgt visu, kas līdz šīm bija izdarīts ir nepārdomāti, jo tikai tagad mēs sasniedzam bērnu līdzdalību, ieinteresētību, tikai tagad viņi sāka nākt uz konsultācijām un uzticēties, tikai tagad uzsākts process, kad skolēni apdomīgi un dziļi mēģina plānot savu karjeru, izmantojot karjeras konsultantu karjeras atbalsta pasākumus un metodiskus ieteikumus.

Varētu teikt, ka šī vizīte ne tikai deva iespēju uzzināt par citu valsts karjeras atbalsta īstenošanu, bet man personīgi tā deva sitienu censties par savu nodarbošanos un profesiju, jo es ieraudzīju un salīdzināju Latvijas un citu valsts izglītības reformas, resursus, iespējas un nepieciešamību, un nolēmu censties turpināt īstenot karjeras attīstības atbalstu Latvijā, lai mūsu valsts augtu ar mūsu bērniem!

Sagatavoja PPK Alīna Ivanova

Saziņai

Daugavpils 13. vidusskola

Valkas ielā 4A
Daugavpils
LV-5417

No 04.11.2019. sakarā ar remontdarbiem skolas ēkā saziņai ar 13.vidusskolu izmantot tālruni 28376584 (sekretāre/ ēkas un teritorijas uzraugs)

Tālr. 65436237 (direktore)
Fakss 65436237

E-pasts: d13vsk@gmail.com

Joomla templates by JoomlaShine